Nu jau kādu laiku neesam rakstījuši Tev vēstuli par padarītajiem darbiņiem. Esam izdarījuši ļoti daudz! Vienīgi šis aukstums neļauj mums doties uz mežu, kurā bijām rudenī, lai salīdzinātu dabu dažādos gadalaikos, bet to vēl paspēsim, kad kļūs siltāks, jo ceļš ir diezgan tāls. Tad gan aiznesīsim pacienāt meža zvērus ar vietējiem gardumiem, kas nu kuram vēl ir paslēpts pagrabā. :) Bet tikmēr gardumus mēs gatavojam putniņiem, kas ziemo tepat pie mums - Latvijā, jo zinām, cik grūti šajā gadalaikā barību ir atrast pašiem. Esam iemācījušies arī to, ka, ja sāc piebarot putniņus, tad tas jādara līdz pat pavasarim.
Neiztikām arī bez svinībām, kārtīgi nosvinējām Latvijas lielākā savvaļas dzīvnieka Aļņa vārda dienu: lasījām grāmatu "Meža draugi", zīmējām svētku tortes jubilāram.
Vēl mēs iemācījāmies saukli "Kas citam lieks, tas citam prieks" - vietējai šuvējai bieži pāri paliek dažādi auduma gabali, un tos nav kur likt, bet mēs izdomājām, ka no tiem varam uzšūt burvīgas lellītes, ar kurām pēc tam var izspēlēt kādu pašu izdomātu izrādi.
Noteikti, ka vēl kaut ko esam piemirsuši Tev izstāstīt, bet to noteikti izstāstīsim nākamajā vēstulītē!\
Break
Tad nu pirms kāda laiciņa, kad kļuva nedaudz siltāks, bet zemi vēl klāja sniega sega, beidzot, kopā ar savām zeķītēm, devāmies uz Cūkauša purvu, lai varētu salīdzināt, kā tas ir mainījies kopš rudens.
Pirms došanās, protams, ka pārrunājām, kā drīkst uzvesties atrodoties mežā!
Dodoties uz mežu ņēmām līdzi kārumus dzīvniekiem (nest bija smagi...bet sadarbojāmies, ik pa brīdim katrs nesa mazu ceļa posmiņu) - nesām tikai tos dārzeņus, ko atradām savos pagrabos - kartupeļi, bietes un burkāni, jo visveselīgākie ir tie našķi, ko audzējam paši!
Pa ceļam neiztikām bez atkritumu vākšanas - nopriecājāmies, ka atkritumu ir nedaudz, bet protams, varēja nebūt nemaz! Vēl mums ļoti patika pētīt dzīvnieku pēdas sniegā un vākt dažādus mežā atrodamus dabas materiālus.
Dabas materiālus likām grupā uz papīra un dauzot ar āmuru vai akmentiņu, mēģinājām iegūt tā nospiedumu. Grupā papildinājām darba lapu - Ko es varu pieredzēt mežā? Salīdzinājām ar rudenī aizpildīto, kas ir citādāks?
Mums ļoti patika mežā, tik žēl, ka redzējām tikai dzīvnieku pēdas. Bet tas noteikti bija tāpēc, ka mēs vēl mācāmies būt klusi, atrodoties mežā. Apsolām turpināt rūpēties par dabu un to saudzēt, kā arī mācīt tos, kas to nedara!
Break
Sveiks, Cūkmen!
Šī ir pēdējā vēstulīte, ko Tev rakstām, jo nu mums laiks rudenī doties uz skolu, bet mēs noteikti turpināsim saudzēt un rūpēties par dabu!
Kopš pēdējās vēstulītes ir pagājis kāds laiks, tomēr esam paspējuši arī daudz ko izdarīt - sakopt tuvāko apkārtni, izveidot kukainīšiem mītni, izveidot savu "Meža dienasgrāmatu", nosvinēt "Ģimenes dienu", izvēloties dāvanā dāvināt garšīgos ķirštomātu stādiņus, kurus, saudzējot dabu, skaisti ietinām otreiz izmantojamā avīžu bukleta papīrā un sasējām ar lina diedziņu.
Lai bitītēm būtu nektārs, iestādījām "Neskartajā" dabas laukumā (tā ir vieta, kuru nekad nepļauj/ nekopj) savvaļas puķes, lai tās pēc tam pavairojas. Prezentējām "Meža dienasgrāmatu" viens otram, jo katram tā atšķīrās. Pārlasījām arī visas Tavas pasakas, kuras daudz ko iemāca! Atskatījāmies arī uz iepriekš paveikto, sākot no "zvēresta" sniegšanas , līdz pat piedzīvojumam mežā pavasarī.
Salīdzinājām, kā mežs mainās katrā gadalaikā, un katrā gadalaikā tas joprojām ir tīrs un skaists! Pastāstījām viens otram, kas palicis visspilgtāk atmiņā dodoties uz "Cūkauša purvu". Šis piedzīvojums mums ļoti patika un daudz ko iemācīja! Liels paldies par šo iespēju!
Novēlam Tev un mums, lai pienāktu diena, ka visi, visi atkritumi atrodas tiem paredzētā vietā!!!
