Kā liecina SKDS aptaujas dati, mežos ik gadu atpūšas vismaz 82 % Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Taču vienlaikus saasinās arī mežu piesārņojuma problēma – atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat mežā. Vislielākās raizes mežam sagādā pieaugošais atkritumu īpatsvars, kas atšķirībā no papīra nesadalās.
Dažu mēslotāju galvās rosās doma, ka stirnām vajadzīgs cements, krāsu paliekas, naglas vai tapetes. Diemžēl šī doma ir izrādījusies lipīga. Un daļa būvgružu, kas pieskaitāmi pie bīstamajiem atkritumiem, nonāk mežā, tādējādi bīstamu padarot arī apkārtējo vidi!
Maisiņš, zobu pastas tūbiņa, vecas zeķubikses – ja to vari iedomāties, es to esmu redzējis mežā. Diemžēl lielai daļai no tā visa ir kopsaucējs, ko pazīstam kā plastmasu. Tai nonākot dabā, apkārtnē izdalās dažādi antioksidanti, UV staru filtri, plastifikatori, skābju tīrītāji, krāsvielas un citi "labumi".
Riepām nonākot mežā, tās sāk sadalīties. Sintētiskā gumija un pārējie materiāli, kas ir to sastāvā, kļūst par mikro daļiņām, kas nonāk gan tuvējās ūdens tilpēs, gan augsnē un uz augiem. Un vēl – īpaši karstos apstākļos riepu kaudzes mēdz strauji aizdegties, radot milzīgus indīgu dūmu mutuļus un ugunsgrēkus!
Auto daļas satur ķimikālijas un toksiskas vielas, piemēram, eļļas, degvielu, smēreļļas un akumulatoru skābes. Šīs vielas var iekļūt augsnē un ūdenī, piesārņojot apkārtējo vidi un apdraudot dzīvniekus un cilvēkus, kas lieto ūdeni no piesārņotajām vietām. Tāpat šīs lietas var ilgi saglabāties dabā, jo tās ir izgatavotas no materiāliem, kas ir grūti bioloģiski noārdāmi.
Šīferis, īpaši vecākas plāksnes, var saturēt dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, azbestu, kas ir ļoti kaitīgs cilvēka veselībai, jo tā smalkās šķiedras var nonākt elpceļos, ar laiku izraisot tādas slimības kā azbestozi, mezoteliomu un citus vēža veidus. Šīfera plāksnes ir izgatavotas no minerāliem, kas ir ļoti grūti pārstrādājami. Ja to pamet mežā, ilgstoši guļot dabā, šīfera plāksnes var bojāt augsni un traucēt augu augšanu.
No atkritumu savākšanas viedokļa visproblemātiskākie ir bīstamie atkritumi, arī mucas ar nezināmu ķīmisko sastāvu, par ko var tikai minēt, kas tad tur īsti ir iekšā un cik šis saturs ir bīstams. Nerunājot nemaz par grāvī izlietām ķīmiskām vielām, kuru savākšana ir sarežģīta un dārga, turklāt arī prasa izpildīt virkni birokrātisku procedūru.
Lai šī tīmekļa vietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes (plašāka informācija šeit). Ar Jūsu piekrišanu šajā vietnē papildus var tikt izmantotas statistikas sīkdatnes.
