2005. gada jūlija nogalē aizsākās AS "Latvijas valsts meži" kampaņa "Nemēslo mežā!". Šis notikums laimīgā vai nelaimīgā kārtā sakrita arī ar manu neizdarību, lejot mežā motoreļļu un kļūstot par Cūkmenu, tāpēc to šad tad ļauju saukt arī par manu otro dzimšanas dienu. Kopš tā laika esmu apņemies cīnīties par to, lai mežos nebūtu nevienas drazas.

Tolaik krasi pieauga mežu piesārņojuma problēma - atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmantoja vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu un grillus, ko atstāja turpat mežā. Vislielākās raizes vides speciālistiem sagādāja pieaugošais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas, atšķirībā no papīra, nesadalās. Pieaugot privātmāju skaitam un būvniecības aktivitātēm, pieauga arī industriālo atkritumu un sadzīves atkritumu izgāšana mežā.

Tomēr kampaņa nenozīmēja vien krāšņus plakātus ceļmalās. Reizē ar to rados arī es – Cūkmens, personificējot atkritumu problēmu un mežu piesārņotājus. Strauji devos tūrē pa Latviju, lai nometnēs un vēlāk arī skolās tiktos ar bērniem, piedalītos dažādos pasākumos un sniegtu intervijas masu medijiem. 

Gadu gaitā paveikts daudz – apmeklētas neskaitāmas nometnes, sniegtas intervijas un autogrāfi, nemaz nerunājot par tīro mežuzvērestiem. Kopīgiem spēkiem, īstenojot ekoprogrammu "Cūkmena detektīvi", meža netīros nsolēpumus un nemēslošanas nozīmi iepazinuši teju 100 000 ķiparu. Tie gūtajās zināšanās dalījušies ar mājiniekiem, tādējādi turpinot Latvijas iedzīvotāju kopīgo cīņu par to, lai Latvijas mežos nebūtu sastopama pat mazākā draza. 

Taču nenovelsim visu atbildību uz bērniem un jauniešiem, jo ikkatram no mums ir pienākums rūpēties par to, lai Latvija taptu par tīrāko mežu lielvalsti!